1750. gadā Leanā, Masačūsetsā, tika uzcelta apavu rūpnīca, kas tālāk attīstīja vietējo apavu izgatavošanas tehnoloģiju. Tur darbinieki vairs neražo apavus patstāvīgi, un katra apavu ražošanas saite ir atbildīga par apmācītu personu. Sāk veidoties ražošanas rinda. Sākotnēji apavi vēl tika izgatavoti pēc pasūtījuma, bet, lai darbinieki būtu aizņemti nesezonā, apavu veikala īpašnieks sāka izgatavot apavus bez atrunām. Šie apavi, ko sauc par apaviem pārdošanai, tiek parādīti vietējo veikalu logos. Pirmajās dienās brāļi Hārvijs izmantoja ratus, lai iekrautu apavus pārdošanai un pārdotu tos tuvējās vietās.
1793. gadā viņi bostonā atvēra savu pirmo mazumtirdzniecības apavu veikalu, pārdodot gatavos apavus katru trešdienu un sestdienu. Kopš astoņpadsmitā gadsimta vidus izgudrotāji strādā pie šujmašīnu uzlabošanas. Tikai 1790. gadā pirmo šujmašīnu, kas veltīta ādas apstrādei, pārveidoja anglis Thomas Saint. Tas ir diezgan daudz tikai īlens, kas iet taisni uz augšu, lai perforētu caurumus ādā. Britu sers Marks Braunlers, kurš bija Ņujorkas ostas galvenais inženieris, izgudroja presi, kas izmantoja metāla adatas, lai šūtu virsu līdz zolei. Lai pildītu savu pienākumu Lielbritānijas karā pret Napoleonu, ar karavīru ar invaliditāti palīdzību Braunls dienā saražoja 400 apavu pārus. Pēc kara britu apavu rūpniecība atgriezās pie manuālas darbības.
